Robotu metināšana ir mehanizētu programmējamu rīku (robotu) izmantošana, kas pilnībā automatizē metināšanas procesu, gan veicot metināšanu, gan apstrādājot detaļu. Tādi procesi kā gāzmetāla loka metināšana, kaut arī bieži tiek automatizēti, ne vienmēr ir līdzvērtīgi robotu metināšanai, jo metināmus materiālus dažreiz sagatavo cilvēks. Robotu metināšanu parasti izmanto pretestības punktu metināšanai un loka metināšanai lielos ražošanas procesos, piemēram, automobiļu rūpniecībā.

Robotu metināšana ir salīdzinoši jauns robotikas pielietojums, kaut arī roboti pirmo reizi tika ieviesti ASV rūpniecībā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Robotu izmantošana metināšanā sākās tikai astoņdesmitajos gados, kad automobiļu rūpniecība sāka plaši izmantot robotus punktmetināšanai. Kopš tā laika gan rūpniecībā izmantoto robotu, gan to lietojumu skaits ir ļoti pieaudzis. 2005. gadā Ziemeļamerikas rūpniecībā tika izmantoti vairāk nekā 120 000 robotu, no kuriem aptuveni puse bija metināšanai. [1] Izaugsmi galvenokārt ierobežo augstās aprīkojuma izmaksas un no tā izrietošie ierobežojumi augstas ražošanas lietojumiem.

Robotu loka metināšana ir sākusi strauji pieaugt pavisam nesen, un jau tā pavada aptuveni 20% rūpniecisko robotu lietojumu. Loka metināšanas robotu galvenās sastāvdaļas ir manipulators vai mehāniskā vienība un kontrolieris, kas darbojas kā robota "smadzenes". Manipulators ir tas, kas liek robotam kustēties, un šo sistēmu dizainu var iedalīt vairākos izplatītos tipos, piemēram, SCARA un Dekarta koordinātu robots, kas izmanto dažādas koordinātu sistēmas, lai virzītu mašīnas rokas.